Dieva Tēva, un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Miers lai ir ar jums.
Kungs, apžēlojies par mums. Kristu, apžēlojies par mums. Kungs, apžēlojies par mums.
Mēs bieži vien skatāmies uz dzīvi kā uz lielu, sarežģītu projektu, kurā katrs solis ir jāizplāno, katra kļūda jānovērš un katrs resurs – vai tā būtu nauda, laiks vai mūsu pašu bērnu nākotne – ir jāpārvalda ar vislielāko rūpību. Benjaminam Vo, zēnam ar tik spožu un analītisku prātu, pasaule bija kā milzīga, aizraujoša arhitektūra. Viņš, kurš tik viegli ienira mākoņdatošanas loģikā un sapņoja par savu 'con chim airlines', saprata, ka sistēmas darbojas tad, ja tās ir uzbūvētas uz uzticības un precizitātes pamatiem. Viņš bija tas bērns, kurš sēdēja klasē ar algebras grāmatu klēpī, smaidot ar to savu zināmo, kluso smaidu, it kā viņš jau būtu saskatījis kādu skaistu kārtību, ko mēs, pieaugušie, savā steigā un rūpēs bieži palaižam garām.
Šodienas pirmajā lasījumā Jānis mums atklāj vīziju par Debesīm, kas ir pilnīgi atšķirīga no mūsu zemes loģikas. Viņš redz Dieva troni, ap kuru viss griežas. Tur nav 'sistēmu', ko mēs varam uzlabot; tur ir tikai pielūgsme. 'Svētīts, svētīts, svētīts ir Kungs Dievs, Visvarenais.' Četras dzīvās būtnes, pilnas ar acīm, skatās uz visu – uz pagātni, tagadni un nākotni – un viņu vienīgā reakcija ir slavinājums. Viņi met savus kroņus pie Troņa. Iedomājieties to: viss, ko viņi ir sasnieguši, viss, kas viņiem ir bijis dārgs, tiek nolikts zemē. Jo tur, Dieva priekšā, vienīgais, kas ir svarīgs, ir tas, ka Viņš ir radījis visu. Viņš ir avots.
Alan un Thao, dārgie vecāki, ir pagājuši pieci mēneši kopš Benjamīns ir devies mājās. Es zinu, ka šis laiks ir bijis kā staigāšana pa zemi, kurā vairs nav tādas kārtības, kādu mēs vēlētos. Jūs atceraties viņa spožo prātu, viņa aizrautību, to, kā viņš ar tik lielu nopietnību vēlējās palīdzēt savam onkulim Viljamam, piedāvājot visu savu krājkasīti. Viņš to nekad nesasita, viņš to neiztukšoja, bet tas piedāvājums – tas bija viņa sirds atspulgs. Tā bija mīlestība, kas nepazina aprēķinu. Un tagad, kad jūsos mēdz ielavīties tas klusais, indīgais jautājums – vai es kaut ko palaidu garām, vai es varēju darīt ko vairāk, lai šo mazo dzīvi pasargātu – ļaujiet man, stāvot Kunga priekšā, noņemt šo akmeni no jūsu krūtīm. Jūs neesat vainīgi. Jūs neesat palaiduši garām neko. Slimība nav sods, un tā nav vecāku kļūda. Tā ir nasta, kas vienkārši piemeklē, un jūsu mīlestība pret Benjamīnu bija visskaistākais vairogs, ko vien bērns var saņemt. Dievs jūs neapsūdz; Viņš jūs mierina.
Evaņģēlijā Jēzus stāsta par kalpiem un talantiem. Mēs bieži to lasām kā biznesa plānu – kā mums ir jāstrādā, lai vairotu to, ko Dievs mums devis. Bet paskatieties uz to trešo kalpu. Viņš apraka savu talantu zemē, jo viņš baidījās. Viņš teica: 'Es zināju, ka tu esi bargs kungs.' Viņa problēma nebija slinkums; viņa problēma bija bailes. Viņš redzēja savu kungu kā ienaidnieku, nevis kā Tēvu. Viņš baidījās zaudēt to, kas viņam bija uzticēts, un tāpēc viņš to ieslēdza prom no dzīves. Cik bieži mēs arī tā darām? Mēs mēģinām 'noslēpt' savas sāpes, mēs mēģinām 'noslēpt' savu sirdi, lai tā vairs netiktu ievainota. Bet Jēzus mūs aicina uz ko citu – uz uzticēšanos.
Benjamīns bija pretstats šim bailīgajam kalpam. Viņš nebaidījās no pasaules. Viņš lidoja, viņš ceļoja, viņš pētīja, viņš mīlēja. Viņš piedāvāja visu, ko varēja – pat savu mazo krājkasīti, lai palīdzētu citam. Viņš dzīvoja ar atvērtu sirdi. Un tagad, kad viņš ir Debesīs, viņš ir kā viens no tiem elders, kas met savus kroņus pie Dieva kājām. Viņa dzīve, cik īsa tā arī nebūtu, bija pilnībā atdota. Viņš nav aprakts zemē; viņš ir iesēts mūžībā. Un tā aka Vjetnamā, kas nes viņa vārdu – tā ir dzīva liecība, ka viņa mīlestība joprojām plūst. Tā nav aprakta; tā dzirdina citus. Tāpat kā viņš vēlējās, lai viņa 'con chim airlines' nes prieku, tā viņa dzīve tagad nes dzīvību tiem, kas slāpst.
Ryan, dārgais zēn, es zinu, cik ļoti tev pietrūkst tava brāļa. Tu esi gājis caur šo laiku ar tik lielu klusu izturību. Kad tu skaties debesīs, atceries, ka Ben ir tavs sargeņģelis. Viņš redz tevi ar to pašu smaidu, kādu viņš dāvināja pasaulei. Neaizmirsti smieties, neaizmirsti dzīvot un mīlēt ar pilnu sirdi, jo tā ir lielākā dāvana, ko tu vari dot savam brālim. Tu esi daļa no viņa mantojuma, tu esi daļa no tā mīlestības stāsta, kas nekad nebeidzas.
Jūs, kas šobrīd klausāties šos vārdus – mammas, tēti, brāļi un māsas, un ikviens no jums, kas nes savu kluso, neizstāstīto sāpes nastu – saklausiet šo. Dievs jūs nepamet vienus. Benjamīna stāsts nav noslēdzies ar kapu; tas ir tikai sācies mūžībā. Viņš tagad ir tur, kur vairs nav slimības, kur vairs nav asaru, kur viņa brīnišķīgais prāts un viņa maigā sirds ir pilnībā atraduši savu mājvietu Dieva gaismā. Viņš ir kopā ar svētajiem un Dievu, un viņš skatās uz jums ar lepnumu un mīlestību.
Izejot no šīs lūgšanu vietas, necenšaties nest visu pasauli uz saviem pleciem šodien. Izdariet tikai vienu mazu lietu. Varbūt šodien, kad ieraudzīsiet debesīs lidojam lidmašīnu vai sajutīsiet vieglu vēja plūsmu aiz loga, necentieties to analizēt ar loģiku, necentieties to izskaidrot ar savu prātu. Vienkārši paceliet acis uz augšu, pasmaidiet caur asarām un klusi sakiet: 'Paldies, Kungs, par Benjamīnu.' Un ļaujiet Dieva mieram, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargāt jūsu sirdis un prātus Kristus Jēzū šodien, rīt un mūžīgi. Viņš ir mājās, un viņš gaida jūs. Jūs esat mīlēti, jūs esat redzēti, un jūs nekad, nekad nebūsiet vieni. Āmen.
For the intentions entrusted to Ben on our prayer wall:
At the Savior’s command and formed by divine teaching, we dare to say:
Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Āmen.
Lai Kungs jūs svētī un pasargā, lai Viņš rāda savu vaigu pār jums un dāvā jums savu mieru. Tēva, un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Āmen.
✝ Lai jūs svētī visvarenais Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Amen.